Pieturas stāsti. Tomasa stāsts

Kategrorija: Jauniešu Pietura

tomasstitulĪsti nezinu, kur tā „Pietura” sākās, bet kādu laiku draudzes jaunieši jau bija pulcējušies kopā. Tad, sēžot draugu lokā, izdomājām, ka vajadzīgs nosaukums. Tika izskatīti dažādi varianti un tad atskanēja vārds „Pietura”. Uz brīdi iestājās klusums. Un tad lēnām pār kāda lūpām nāca vārdi: „Ei, bet tajā kaut kas ir!” Tajā laikā, šķiet, mums pat vēl nebija vadītāju, bet jau pēc neilga brīža par tiem kļuva vakara nosaukuma autors Alberts un Renāte. Kā izrādījās, Albertam „Pietura” bija kaut kas ļoti personisks. Tā bija reāla vieta, kur satikties ar Dievu. Pietura meža malā.

 

Man „Pietura” vienmēr asociējusies ar vietu, kur apstāties, padomāt, sakārtot savas domas un saskaņot tās ar Dieva domām, pabūt ar draugiem, lai ar jaunu spēku dotos tālāk. No vienas puses, nekas īpašs, vien kārtējā pieturvieta, no otras – tajā kaut kas ir! Tajā var tik daudz piedzīvot, jo izrādās, ka tieši mazās pieturvietas, mazie sīkumi ir tie, kas veido dzīvi.

 

No daudzām pieturvietām, ne visām, var nokļūt daudz dažādās citās. Bet ir jāpieņem lēmums, jāizvēlas. Un, ja tas nav pieņemts iepriekš, tad tieši pietura ir pati pēdējā vieta, kur tas jāizdara.

 

„Pietura” ir par Dievu un cilvēkiem, jo Dievam tie ir svarīgi. Jauniešu kalpošana ir tā, kur cilvēki nāk un iet. Neviens vēl nav atklājis, kā mūžīgi būt jaunietim, bet daudziem tas ir ceļa sākums. Tāpēc man šķiet svarīgi, ka pašā ceļa sākumā tiek ielikts stiprs pamats. Nākotnē es redzu, kā jaunieši tiek sagatavoti kalpošanas darbam un ir par svētību draudzei un apkārtējiem. Es redzu, kā jaunieši tiek sagatavoti dzīvei un tam, ar ko viņiem nāksies saskarties. Jaunieši tiek veidoti par mācekļiem un paši veido mācekļus, jo tieši uz to Kristus mūs ir aicinājis.

 

Vairāk par Pieturu uzzini šeit.
Pieturas fotomirkļi.

tomass1

Atbildēt